Fonētiskā alfabēta veidošanās Latvijā

Jānis Oskars Vanags (YL3AD)
e-pasta adrese:

Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā, robežsardzē, zemessardzē, policijā un citās sabiedrības struktūrās, amatieru sabiedrību ieskaitot, radās nepieciešamība izveidot latvisku fonētisko alfabētu.
No pirmās neatkarības laikiem bija saglabājies fonētiskais alfabēts, kuru tajā laikā lietoja Latvijas armijā. Toreiz militārās struktūrās, kuģniecībā un Pasta un Telegrāfa departamentā galvenokārt tika lietots Morzes kods. Mikrofonā šie dienesti informāciju uzsāka pārraidīt 30. gadu beigās, tātad šis alfabēts eksistēja ne ilgāk kā 2 - 3 gadus, galvenokārt artilērijas un lidotāju bruņotajās struktūrās.
Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā tas likās vecmodīgs un neveikls. Tāpēc katrā no iepriekšminētajiem dienestiem mēģināja izveidot savu variantu. 1993. gadā fonētiskais alfabēts tika apstiprināts toreizējā LR valsts elektrosakaru inspekcijā. Diemžēl, apstiprinātais variants pilnībā neatbilda lietotāju gaumei un neiedzīvojās.
Bruņotajās struktūrās 90. gadu beigās sāka lietot starptautisko fonētisko alfabētu, sakarā ar to, ka strauji tuvojās to iekļaušanās NATO. Policijā un robežsardzē tā pielietojums iznīka. Jūras spēkos un Krasta apsardzē dzelžaini lieto tikai starptautisko procedūru, jo sakari tiek organizēti tikai starp kuģiem. Katastrofu medicīnas centrs savu sakaru sistēmu izveidoja 2005. gadā, kad praktiski šāds alfabēts nekur vairs nebija sastopams; nav ieviesta sakaru procedūra vispār. Par pārējiem dienestiem man nav informācijas.
Tā atliekas reti lieto latviski runājoši radio amatieri.

Lai arī, tehniskā progresa iespaidā, it kā nav nepieciešamība šādu alfabētu lietot, tomēr īpaši jaunatnes apmācīšanas procesā ir jūtams šāda alfabēta deficīts. Arī ziņojumu pārraidi nav iespējams ieviest bez šāda standarta. Interesanti klausīties, kā šādu ziņojumu pārraide notiek - burti tiek saukti izmantojot starptautisko fonētisko alfabētu, bet ciparus sauc latviski!
Tajā pat laikā pēdējos gados vairākās komerciālās radio stacijās un vēl šur tur var manīt, ka fonētisko alfabētu tomēr lieto. Laika gaitā noskaidrojies, ka “mīkstos” un burtus ar garumzīmēm radio sakaros un procedūrā kā tādā praktiski nelieto. Varbūt tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc oficiāli apstiprinātais fonētiskais alfabēts neieviesās.

Tāpēc, lūdzu, varbūt, radio amatieri, it sevišķi tie, kuri iepriekšējos gados lietoja latvisko fonētisko alfabētu lietoja savus dienesta pienākumus pildot, var painteresēties tuvākajā apkārtnē, piemēram, vietējā apraides radio vai televīzijas studijā vai auto rezerves daļu veikalos, kuros detaļas pasūta no bāzes, kādus vārdus informācijas precīzai pārraidei lieto “tautā”.

Varbūt mums izdodas atjaunot savu identitāti, kuru laika gaitā esam zaudējuši, darbojoties ēterā. Mūsu kaimiņvalstīs šis process arī noritējis visai interesanti. Lietuvā fonētisko alfabētu oficiāli apstiprināja tikai 1999. gadā. Igaunijā, lai arī to lietoja visu pagājušā gadsimta otro pusi, vēl joprojām fonētisko alfabētu sauc par somu, nevis igauņu alfabētu, tātad tas vēl nav apstiprināts.

Varbūt Jūsu interesi un atsaucību izraisīs tabuliņā savāktie dati. Tie, noteikti nav pilnīgi, tāpēc, ja kāds variants kādam ir saglabājies, lūdzu, nelikt sveci zem pūra, bet to pievienot (ja pašam neizdodas, mēģināsim kopīgi!). Ļoti lūdzu Jūsu palīdzību, jo vēlreiz atkārtoju – bez šā elementa jauniņos, un ne tikai, gandrīz nav iespējams ieinteresēt apgūt radio procedūru!

Ieteikumus / komentārus / jautājumus lūdzu sniedziet vai nu forumā (iepriekš reģistrējoties forumā) vai pa e-pastu

Uz LRAL galveno lapu